Lai iepazītos ar topošajiem “Rail Baltica” infrastruktūras objektiem, pirmdien, 14.oktobrī, parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Rail Baltica” projekta īstenošanu dosies izbraukuma sēdē.

“Būtiskākais, kā dēļ par četriem gadiem esam iekavējuši projektēšanas fāzi, ir nekontrolētas tehnisko prasību izmaiņas, ar tām saistīto izmaksu uzskaites un ietekmes uz projektu novērtējuma trūkums,” pēc komisijas sēdes uzsvēra parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta īstenošanu vadītājs Andris Kulbergs, norādot, ka šobrīd tas tiek novērsts.

Izmaiņas projektā ir veiktas vairāk nekā 116 reizes, akcentēja komisijas priekšsēdētājs. Tas ir būtiski kavējis projektēšanas gaitu un ievērojami to sadārdzinājis. Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka izmaiņas projektā nav bijušas kontrolētas, kā arī nav veikta to ietekmes uz projektu izvērtēšana.

“Valdība Laimdotas Straujumas vadībā par Rīgas dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas atzara iekļaušanu “Rail Baltica” projektā ir lēmusi bezatbildīgi, vien balstoties uz 2015.gada 14.februāra satiksmes ministra Anrija Matīsa iesniegto informatīvo ziņojumu. Tādējādi tika uzņemtas saistības 1,96 miljardu eiro apmērā bez finansējuma, turklāt nevērtējot ne šī trases atzara ieguvumus un izdevumus, ne iespējamos citus variantus, kā arī neņemot vērā nacionālās izpētes procesu,” komisijas sēdē trešdien, 22.augustā, sacīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta īstenošanu vadītājs Andris Kulbergs un uzsvēra, ka šādi nepārdomāti lēmumi valsti padara par ķīlnieku, kā arī rada riskus valsts finansiālajai stabilitātei un saistībām.

© 2024 Parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta īstenošanu